Kāzu plānošana
Kāzu apraksti un bildes
Neaizmirstamais rudens sākums...
Pirms kāzu diena lika manai sirsniņai manāmi satraukties par gaidāmajiem laika apstākļiem kāzu dienā… Visa diena bija ar lielām lietusgāzēm un pat krusu… Braucot uz viesu namu (veikt pēdējos sagatavošanas darbus) vējstikla tīrītāji darbojās visātrākajā režīmā, redzamība ļoti apgrūtināta, mežā – sniega kārtiņa… Atpakaļ ceļā no viesu nama, vienā brīdī baisie melnie lietus mākoņi pašķīrās un parādījās saules stariņš, kas lika pļavā parādīties neaizmirstamai varavīksnei! Pirmo reizi redzēju tik fantastiski skaistu varavīksni – pilnu loku, no paša sākuma, līdz pat beigām… Tad es sapratu – mana baltā dieniņa būs bezgala skaista, lai arī kādi būs laika apstākļi…
Pēdējo vakaru un nakti pavadīju pie saviem vecākiem. Sēdējam ar mammu un māsu virtuvē, malkojām tēju tasīti pēc tasītes. Laiks paskrēja nemanot, kad ap 3 naktī, tomēr, nospriedām, ka laiks doties pie miera… Rīts jau pavisam tuvu… Lai arī palīdu zem segas, miegs piezagās pēc kādas stundas. Bet jau 6:00 mīļā māmiņa nāca mani modināt – ir laiks celties… Ienākot vannas istabā, lai izbaudītu rīta dušu, redzu uz spoguļa, ar mammas mīļāko lūpu krāsu, māmiņas rokrakstā rakstīts: „Labrīt saulīt! :) Lai arī laiks turpinās iet uz priekšu, paies dienas un gadi, tu vienmēr būsi mana mazā mīļā princesīte! Buča :)” Un nu, pirmās laimes asariņas… Iznākot no dušas, virtuvē mani gaidīja karsta aromātiska kafijas tasīte, un manas vismīļākās plānās pankūkas ar mīļāko ievārījumu (kā bērnībā).
Tieku saģērbta… dzirdu, mans mīļotais jau klāt… Un man māsa ar vecmāmiņu dodas nedaudz pamocīt manu vīrieti… Tik viegli viņas nav gatavas mani atdot! :D
Beidzot, mīļotais ir ticis pie manis…
Laiks doties uz dzimtsarakstu nodaļu Siguldā.
Protams, bez ķibelītēm neiztikt… 14:00 ir ceremonijas sākums (13:50 stāvam pie aizvērtas vilcienu pārbrauktuves), sākas uztraukums… Bet veiksmīgi esam jau klāt Uzzinu, ka kavējas mani vecāki… Apmaldījās! Dzimtsarakstu vadītāja mierina – esam šodien viņai vienīgie, varam nesteidzoties sagaidīt vecākus… Vecāki ir klāt… varam sākt
Jau no bērnības bija sapņots, ka pie mana mīļotā mani vedīs tētis.. nu ir pienācis laiks, šo sapni pārvērst īstenībā..
Tālāk ceļš ved uz Turaidas smēdi. Bet ceļā – tilts. Vajag uzrakstīt bērnības nedarbus un aizlidināt tos tālu prom….
Bildes
Tā mēs nedarbus laidīsim prom...
Tad jāvēlas kvēlākās vēlēšanās zelta zivtiņai un tā jābučo, lai piepildās…
Un atslēdziņa…
Esam klāt arī Turaidas Smēdē, kur kaļam, kaļam, kaļam… Laimes pakaviņu un naudiņu…
Viesi dodas uz viesu namu, bet mēs ar vedējiem dodamies pastaigā pa Turaidu ….
Vēl nedaudz pastaigas...
Atbraucām uz viesu namu… Sagaidīja mūs ar gardu maizīti, medutiņu un pienu…
No ticības un cerībām aizdedzām savu mīlestību...
Sakarā ar manas māsas nokavēšanos (pateicoties ceļu policijas darbiniekiem), dzimtsarakstu nodaļā vecākus sveicām tikai ar bučām, jo ziedi – mašīnā pie māsas… Tad nu ziedus vecākiem (mammām un vecmāmiņām) dāvinājām viesu namā. Sanāca vēl mīļāk un sirsnīgāk…
Bija meitas un tēva deja, pēc kuras tētis mani nodeva manam mīļotajam rokās...
Vakara vadītājs bija uzdevuma augstumos, vakars pagāja nemanot – jautri un atraktīvi…
Piezadzies arī mičošanas laiks… Pēdējo reizi, katrs ar savu māmiņu pie rokas (kā agrāk bērnībā), devāmies pie krēsliem, kur mūs mičos…
Esam jau nomičoti...
Kad esam nomičoti, mums liek atkal apsēsties uz krēsliem un aizvērt ar plaukstu acis (es mīļotajam vīriņam, vīriņš – man)… Pēc pāris minūtēm ļauj mums acis atvērt… Mūsu skatienam paveras divi eņģelīši uz ceļiem… Skanot Nikolas Kidmenas un Evana McGregora dziesmai „Come what may” tiek dejots ar svecītēm un bērtas pār mums rožu ziedlapiņas… Šis pārsteigums lika ritēt laimes asariņām ne tikai jaunajai sieviņai, bet arī viesiem….
Laiks arī gardajai biezpiena kāzu tortei ar gulbīšiem…
Tad tika dejots līdz spēku izsīkumam…
Rīts pienāca TIK ātri….
.jpg)
.jpg)
