Kāzu plānošana
Kāzu apraksti un bildes
Maija mēneša ziedonis uz mūžu
Mūsu sen gaidītā diena bija 15.05.2009.
Jau janvārī iesniedzām iesniegumu Siguldas dzimts. nodaļā. Jāsaka, ka nebijām vīlušies.. Lai gan paši esam no Rīgas, gribējās to dienu pavadīt pēc iespējas romantiskāk un skaistāk. Tās izjūtas, kuras tevi apņem nevar izstāstīt.. meitenes, kuras šeit jau ir ierakstījušas ziņojumu un lasa šo, noteikti smaidīs un teiks - jā jā.. tā bija.
Mans rīts sākās ļoti ātri, jau 8:00 devāmies pie friezieres, manikīrs man bija uztaisīts iepriekšējā vakarā, kad visi gatavošanās darbiņi bija paveikti.
Topošais vīriņs pa to laiku cīnijās ar satraukumu mašīnā.
Jāsaka, ka mēs esam kopā jau 4 gadus, kopā iegādāts dzīvoklis utt., tāpēc kāzas vēlējāmies pēc iespējas bezrituālas.. tā, piemēram, es ne par ko nevēlējos braukt no svešām mājām, jo gribēju kārtoties pie sevis, kur man viss ir blakus, viss zināms. Turklāt labāk un kārtīgāk par manu vīru domāju neviens mani nesākārtotu.
Un tā nu vedēji jau ir ieradušies, vecāki arī ir klāt, lai dotu mums svētību un izvadītu, kā tas pienākas, ar visām tradīcijām, ko abi ar vīru nebijām gaidījuši, bet ziniet-tie pasākumi tomēr ir tik skaisti. Un te nu bija pirmās laimes asaras par to, ka mēs uzdrošinājāmies un sagaidījām šo rītu..
Pa ceļam uz Siguldu parādījās pirmie vārti - par laimi vedējtēvs ātri tika galā ar kavēkli (jo jau kavējām) un no māšīnas bagāžnieka izvilka grozu, tad nu vīrs aiz striķīša vilka, vilka un izvilka to, ko laikam kāroja-alu.
Mūsu ierašanos filmē fotogrāfs.. mazliet pārsniedzām plānoto ātrumu un viena lentīte tā viesn plivinājās mums apkārt un sitās logā kā putniņs..
Tā sajūta, kad abi sēžat māšīnas aizmugurē, vedēju paspārnē, ierodaties vietā, kur visi jau jūs sagaida ar nepacietību ieraudzīt jauno pāri, ir neizsakāmas. No sākuma bija tāds kā uztraukums, mašīnā barucot to 1,5 stundu pļāpājām, bet tuvojoties parkam, kur iebraucām, sapratām, drīz būsim jau vīrs un sieva pa īstam..
Un vēl vēlējos piebilst klāt pie foto - es sākumā uztraucos, kā es tikšu galā ar tik garu kleitu, jo šleifa bija tik gara.. tāpēc iepriekšējā vakarā es uzmanīgi pir kleitas apakšas piešūvu baltu lentīti, lai būtu ērtāk turēt šleifu, kamēr eju, un nostrādājā.. neviens pat nepamanīja, ka tas bija pašizgudrojums..
Ierodoties Siguldā.. domes durvis bija ciet.. ko nu tagad? Vīra māte jau ar cerību u ironiju saka - ta kāzu nebūs?? Bet es pasaku - nē-būs, un otrās durvis atveras.. esam klāt.. pēdējā saruna ar vadītāji, uzstādīju, kad un ko teikt, arī mans tēvs ir klāt, jo vēlējos, lai gan neesam baznīcā, bet lai tēvs mani nodod vīram, kā tas pienākas.. ja jūs zinātu, cik tas ir patīkami, īpaši kopā ar tēvu gatavoties solim.
A un protams, mūziku mēs paši ielikām - Baha simfoniju.. kamēr gājām, sākumā viss bija labi, bet ieraugot vīru, kas stāvēja man priekšā, asaras te nu bija klāt..
Ceremonijas laikā atceramies tikai vadītājam vārdus, kad jāsaka jā vārds.. viss pārējais ir kā ma miglu, vairs itin nekā nevar atcerēties, jo domas lidinās kaut kur citur-citā izjūtu pasaulē. Kad bija jāvelk gredzens man pirkstā, 'vadītāja čukst - dod buču.. mēs abi stāvam tik.. tad viņa skaļāk čukst vīram-dod buču!! tad nu sasmējāmies, itkā pamostoties un iedeva buču, to buču gaidījām tikai tad, kad jau abiem būs gredzeni pirktā, bet sanāca dubultā, skaisti..
Un beigās, protams.. vīrs un sieva, sen gaidītā īstā buča!!!
mīļs paldies :)
mīļie vedēji bija pacentušies no sirds, bez tik labiem vedējim, kad katrs mūsu solis bija pārdomāts, pastaigas bez steigas, bez skriešanas, viss tik skaisti, klusi un mierīgi...Iespējams, rezultāts bija tāds, jo kāzas netaisījām lielas, tikai paši tuvākie radinieki - kopā mēs bijām 11 galvas, toties visi apmierināti..
Pēc Siguldas pils fotosesijas, devāmies uz funikulieri pāri Gaujai, lai izpārdotu kāzu avīzi..
Apsvecu:)) Tiiik skaisti un saskanīgi, lai jums dadz kopīgu laimes un mīlestības pilnu gadu.........
Pie Gūtmaņu alas parakstījām solījumus un vēlējumus, ko lasīsim viens otram tikai papīra kāzās, tieši pēc gada-15.05.2010.. arī tas bija skaisti, kamēr viesi bildējās pie alas, mēs bijām ļoooooti nodarbināti, pat pirkstiņi sāpēja..
pēc tam viesi devās paši uz Bīriņu pili, gatavoties mūsu sagaidīšanai, bet mūs abus vedēji aizveda uz Turaidas pili, kur uz paša augstākā pakalna bija jākliedz kas spēka, lai tā ir pēdējā reize, kad kliedzām viens uz otru :)) Nu tā pašvekai mums sanāca kliegt, jo nebijām pieraduši, bet pēc vedēju vārdiem un video ieraksta - nu tagad izkliedzāties, braucam uz Bīriņiem.. nu bija smiekli, kāpēc atbraucām. :))))
apsveicu!! mums ari kāzas bus turpat ;))
Paldies, meibel, kādā gadalaikā būs Jums?
Bīriņu piļī mūs jau gaidīja ar sāls maizi, kad vīrs atlauza pirmo riecienu, ielika sāls trauciņā un tad man mutē.. no izbrīna gandrīz acis izskēja.. tik sāļs.. nu es nepaliku ar parādā.. tad nu sāls un maizes mums netrūks es ceru :))
Tā sagaidīšana ar ir interesants pasākums.. mēs ar vedējiem atbraucam, ieejam, tad lasa dainas, tradīcijas tomēr ir skaitas!!! bez tām kāzu pasākums būtu sausāks.
Man laikam jāizsaka šeit paldies arī Bīriņu pils vadītājai Anitai un personālam, kurš sekoja, lai mūzikas diski vienmēr skan (paši atlasījām love songs), lai vīns vienmēr uz galda, lai uzkodas ierodoties ir jau uz galda, un jāsaka, ka jau ar uzkodām mēs bijām paēduši, cik daudz iznāca. Skaisti klāts galds! Mēs tovakar bijām vieni pilī, līdz ar to svinīgo galdu lūdzām, lai klāj pils restorānā, tur man labāk patika nekā svinību zālē, jo restorānā tāda pils atmosfēra lielāka.. tā nu vakariņu laikā mūs vedēji un viesi izkalidēja, apdāvināja, sveica un..... rūgtoja :)))
vedēji bija lūguši atlasīt mūsu abu mīļāko dziesmu, tad sapratām, ka laikam pirmajai dejai, un kad tā ziskanēja, tad tikām aicināti uz pirmo deju, ko turpinājām ar vedējiem un vecākiem. Jāsaka, ka vietas tur bija pārpilns visiem. protams, lielāka, viesu skaitam, labāk doties uz svinību zāli.
mums bus augusta beigās!! cik ilgi jums bija ceremonija zagsā?
ceremonija ilga apmēram 20 minūtes, mums bija ieplānots, ka Bahs spēlē visas 3 minūtes, lai varētu katrs apdomāt šo mirkli un izbaudīt, nevis žik žik un ārā, bet kad sastājāmies un es ienācu, mūzika skanēja apmēram minūtes 2, tad zagsa vadītāja sāka dzeju skaitīt un jāsaka, ka tik labi tā tur iederējās, ka atkal kabatslakatu vīram bija jāčukst.
Tad uzvārdu pārbaude, jā vārdi, paraksti visiem četriem, vecāku sveikšana, gredzenu vilkšana un mūsu sveikšana. Tad arī nācām laukā uz tersases.
Pēc mičošanas mūsu Rožu istabā (jaunlaulāto numurs), griezām bŗinum garšīgu un skaistu rozēm rotātu torti, pēdējais valsis kvartetā ar vedējiem un pēc pasākuma padarīšanas.. taču mēs ilgi vēl nevarējām aizmigt, smējāmiem, raudājām, apspriedām dienas notikumus, un, protams, mēģinājām izprast pirmās kāzu nakts burvību.
Nākošajā dienā devāmies kāzu ceļojumā, bet pēc atgriešanās turpinājām medusmēnesi mājās.
Jāsaka, ka ir atšķirība pirms un pēc kāzām. Lai cik mēs plānojām kāzas saplānot vieglas un netradicionālas, lai cik gribējām, lai viss notiek vienkārši un formāli, sanāca TIK negaitīi skaisti, pašu gatavoti ielūgumi, kas cienīgi rāmī būt ieliktiem, pašu plānots maršruts, mūzika, galda kartes, pašu ilgas pēc šīs dienas. Kad jautā-kas mainījies-laikam nekas, bet ir daudz iegūts-ir ģimene, ir stabilitāte, ir pacietība ir spēks un sajūta-tu esi atbildīgs gan par otru gan par abu laimi.
Tiem, kas jau lasa manas rindas un saprot mani, apsveicu ar iestūrēšanu laulības ostā, un tos, kuri jau noenkurojās..!!!
Daudz laimes!
Nu ļoti skaisti :) Man pat saskrēja asaras acīs, lasot aprakstu. Un vnk burvīga tev kleitiņa!!! Lai Jums laimes un mīlestības pilni turpmākie gadi.
paldies butterflyx :)))