Ieplānojām, ka lielu daļu darba paveiksim paši- ielūgumi, galda kartes, dziesmu grāmatas.
Pirmā lieta ko paveicām, bija gredzentiņu iegāde, nākošais darbs - viesu namu izvēle. Pēc tam jau viss pārējais...

Laiks līdz mūsu dienai paskrēja negaidīti ātri, ka pēdējā vakarā mēģinājām paspēt paveikt nepadarīto. Dekoram tika pievienotas pēdējās detaļas, glāzēm sasietas lentas, pabeigti galda pušķi. Ap vieniem likāmies uz guļu, noguruši, tomēr laimīgi un satraukti.

Pienāca ilgi gaidītā diena. Par brīnumu sirsniņa nejuta satraukumu, kā tikai pa galvu šaudījās domas "galvenais visu paspēt laikā". Deviņos biju salonā, kur no manis uztaisīja īstu princesi.:) Uhhh, līdz nozīmīgajam brīdim palicis pavisam maz, satraukums kaut kur pazudis.

Pucējoties sadzirdēju pazīstamas balsis, precieniki piebraukuši. Pazibēja viena vienīga doma, lai mani nesadzird un neierauga. Dzirdēju lejas stāvā sarunas, ka atbraukuši meklēt kādu daiļavu, kura pazaudējusi savu kurpīti, tika piedāvātas visvisādas, bet īstās kā nebija tā nebija. Tur es nācu, skaisti balta, uz kāpņu fona noteikti izcēlos.:) Ieraugot piedāvāto kurpīti pie sevis iespējos, mans dārgais bija izvilcis no skapja vs vecāko un nobružātāko zandali.:)

Kurpītes īpašniece biju īstā, bet tik viegli mani atdot neviens nevēlējās. Uz puķes ziedlapiņām manam nākamajam vīriņam vajadzēja sarakstīt mīļvārdiņus, kurus līdz mūsu kopdzīves beigām vīriņš nedrīkstēs aizmirst.

Par tik jaukiem vārdiem vecāki bija ar mieru mani atdot un ceļš jau virzījās uz baznīcas pusi.
Pie baznīcas sajutu mazu satraukumu, bet vīriņa ciešais rokas spiediens un klātbūtne padarīja mani stiprāku un smaidīgāku, ka paspēju tik attapties sadzirdot mācītāja jautājumu uz kuru atbildēju "JĀ".
Tam sekoja birmā buča, salda un mīļa..

Pēc ceremonijas saņēmām draugu un radu apsveikumus, satraukumā nemanīju sadāvinātos ziedus (skatoties bildes tik spēju atšifrēt kas ir skaisto ziedu dāvinātājs). Saltais vējš lika ik pa brīdim noskurināties, bet vīriņa mīļie vārdi un skati sildīja mani no iekšuses.:)
Laiks doties tālāk un izbaudīt vedēju sarūpētos pārsteigumus.

Tev ir tik fantastiski skaists pušķis! :) Viss ir ļoti skaists! Sirsnīgākie laimes vēlējumi! :))

Laika trūkuma dēļ mums bija sagatavoti trīs brīnišķigi tilti. Pārbraucot visus pārējos bija pavēlēts sabučoties, jo mīļuma nekad nevar būt par daudz.
Pirmais tilts iezīmēja bērnību, locījām lidmašīnas un pūtām ziepju burbuļus, kura laikā stāstījām bērnībā paveiktos nedarbus.
Otrais jaunības tilts, sasējām striķī savas sliktās īpašības un sadedzinājām, lai nenāk līdzi jaunajā dzīvē.

Trešais tilts- mūsu kopdzīves tilts, tiku nesta uz rokām un kopā saslēgtas mūsu sirdis.

Pēc pirmās oficiālās daļas sekoja maza foto sesija, kur varējām pavadīt laiku prom no viesiem.

Esot prom no visiem uzrakstījām vēstuli viens otram ko pēc gada atvērsim, lai iepazītos ar mūsu dienas izjūtām.Pēc izdarītā darbiņa foto sesija varēja turpināties.

Vedēji bija sagatavojuši mums patīkamu pārsteigumu, pajūgu ar zirdziņu, kurš aizveda mūs līdz viesu namam ar jauniem uzdevumiem un pienākumiem.
Viesu namā mums tika pasniegts ģimenes karogs, kuru šobrīd glabājam guļamistabā pie sienas, lai kalpo kā svētība mūsu jaunajai ģimenei.

..

..

Vakara gaitā dejojām pirmo valsi kā jaunā ģimene un viesi lēma par labu mūsu pirmajam pēcnācējam, meitenes rullē.:)

No sirds apsveicu!!! Tāda patīkama satraukuma sajūta pārņēma, skatoties jūsu bildes:)

Laiks paskrēja vēja spārniem un drīz vien manu plīvuri nomainīja pret skaistu sievas aubi, kā dāvaniņu katram pie mičošanas uzdāvinājām ābolu ar pateicības kartiņu,arī nākamajam rītam mums bija sarūpēts dāvanu grozs loteriju veidā, kur visas dāvaniņas bija saistītas ar ābolu tematiku, lai kaut maza piemiņa no mums paliek.... mmm, un tā torte....

ou, torte pasakaina un TIK liela!!!

Ps - nez kāpēc liekas, ka jums uzvārdā jābūt kaut kam saistībā ar āboliem ;)

Tā nu pagāja viena brīnišķīga diena, kurā tik daudz paveikts, iegūtas tik daudz pozitīvas sajūtas un paglabātas tik daudz patīkamas atmiņas mūsu tālākajai kopdzīvei.
Paldies jums meitenes, jo ļoti daudz informācijas mums devāt, bez jums tik daudz nebūtu paveikuši.
Paldies vecākiem un mūsu ģimenēm par atbalstu un palīdzību un lielu lielais paldies vedējiem par izturību.
Paldies mūziķiem ar skanīgajām balsīm un fotogrāfei, jo viņa mums sniedza atmiņas, ko varēsim atminēt vel ilgu laiku.
Paldies viesiem, bez jums balīte nebūtu tāda kāda viņa bija.