Māmiņ' man svārkus loka
Kamanâs sēdēdam,
Birst man gaužas asariņas
Uz māmiņas rociņàm.
Locīdama tā sacāja:
Lai nu loka tautu dēls,
Lai nu loka tautu dēls,
Visu mūžu dzīvodams.

"Ļaudaviņa rudzus brida lindraciņu sacēlusi,
Dieviņš dos, Laima lems - briedīs tavs vēderiņš."

"Jauni ļaudis Jumi ķēra tīrumiņa vidiņā;
Noķēruši paglabāja pašā pūra dibenā"

Dod, Dieviņ, kalnā kāpt, Ne no kalna lejiņā

Dod, Dieviņ, otram dot, Ne no otra mīļi lūgt”

“Ai, Jānīti, ai, Jānīti, sargi savu līgaviņu,
Uz rokām vien nēsā, lai kājiņas nepiekusa”

Ozoliņa galiņā sav mīļai vārdus teicu,
Lai tie mani balti vārdi ozoliņa stiprumā.

Kopā burti, kopā sieti, kopā mūžu nodzīvot.
Klaus, tautieti, manu vārdu, es klausīšu tavu vārdu;
Viens otram klausīdami – abi mīļi dzīvosim.

Kopā gāju linus plūkt, kopā pļaut tīrumā,
Kopā gūlu ikvakaru ar stalto tautu dēlu.

"Abi sēda aiz galdiņa, gredzentiņus samijuši;
Nevar kungi, ko darīt, ne vairs abu bāleliņi"

Dod mutīti, līgaviņa, nāc manā azotē;
Tā mēs savu baltu mūžu abi mīļi dzīvosim.

Lecat, brāļi, kam zābaki,
Lai trīc tautu istabiņa;
Sitat, māsas, plaukstiņâs,
Lai skan griezti gredzentiņi.

Danco Dievs ar Pērkonu,
Es ar savu bāleliņu,
Pērkonam viss gadiņš,
Man tik goda vakariņš...

Dzīràs tautas zagšus zagt,-
Kur jūs mani dabūsiet?
Vidû māršu maltu gāju,
Vidû brāļu druviņâ.

Tautiešam roku devu, uz akmeņa stāvēdama,
Labo devu, ne kreiso, lai ir laba dzīvošana.

Mičoju, mičoju
To tautu meitu,
Uz mūžu mičoju,
Ne vienu dienu!

Netīšām es iegāju mīļas Māras istabā;
Mīļa Māra man pacēla sievas krēslu apsēsties.
Nesēdēšu, mīļa Māra, man nav sievas padomiņa.
- Sēd’, meitiņa, būsi sieva, došu sievas padomiņu.

Dieviņ, tavu likumiņu, Laimiņ, tavu lēmumiņu:
Svešs ar svešu satikās, mīļu mūžu nodzīvoja

"Paldies saku, tēvs, māmiņa - par to manu auklējumu:
Godam dzimu,godam augu, godam gāju tautiņās!"
« Paldies, mani vedējiņi, par to baltu vedumiņu,
Nepietrūka padomiņa tautiņās dzīvojot »

Koša pļava, kad nopļāva, vēl jo koša, kad nogrāba,
Koša meita vainagā, vēl jo koša autiņā.
Redz, kur daiļš ozoliņš ar ieviņu savijies;
Redz, kur daiļa mātes meita ar tautieti saderēja.

Noriet saule vakarā, zelta ziedus zarodama.
Dievs, dod jums tā zarot, visu mūžu dzīvojot.
Sagurusi līgaviņa pašā godu vakarā,
Ness, tautieti, klētiņā, guldin zīda palagā.

Ai gailīti, ai gailīti, kam tik agri modināji ?
Vēl tā mana līgaviņa vēl tā manim mutes dod.