…un tad pienāca rīts. Pamodos jau pussešos, kaut arī modinātājs uzlikts uz septiņiem. Patiesībā jāsaka, ka tajā rītā viss vedās vēl labāk nekā iepriekš cerēts- friziere savu darbiņu pabeidza ātrāk, uztaisot tieši tādu frizūru, kādas bildīti biju viņai aiznesusi. Arī meikapu līdz ar to varēja ātrāk sākt un ātrāk beigt. Pārrados mājās un daudz laika apcerējumiem nebija, jo tika jau saņemtas ziņas, ka līgavainis tā kā vēloties ierasties…Pēc dažām nelielām izdarībām mājās, visi devāmies uz Torņakalna baznīcu, kur 14:00 jau vajadzēja sākties ceremonijai.
Tētim pie rokas devos baznīcā. Biju tik laimīga, ka šajā brīdī viens man nozīmīgs cilvēks nodod mani cita man ļoti nozīmīga cilvēka rokās…

Pēc ceremonijas konstatējām, ka mums abiem tās laikā no karstuma ir sviedri tecējuši pa muguru, kaut gan pārējie apgalvoja, ka baznīcā esot bijis vēsi :) Mācītāja runa bija ļoti jauka un kaut arī iepriekš domāju, ka nevienu vārdu nespēšu uztvert, tomēr dažus brīžus domas tiem sekoja līdzi.

Pēc solījuma došanas arī brīdis klāt, kad tieku apgredzenota. Lai gan iepriekš biju lasījusi par kurioziem ar problēmām gredzena uzvilkšanā, mūsu gadījumā tomēr viss kārtībā. Un manas bažas par to, ka visnepiemērotākajā brīdī es to gredzenu varētu nejauši nomest un tad būtu jārāpo pa zemi meklējot, nepiepildās :)

Vēl daži mācītāja vārdi un atskan frāze, ka varam viens otru sveikt ar skūpstu. Šajā brīdī bijām nolēmuši mazliet uzjautrināt publiku, pirms skūpsta paspiežot viens otram roku kā jau pēc darījuma veikšanas, lai nav nekādu šaubu, kas apprecējušies :)

Pēdējo reizi parakstos vecajā parakstā…

Pēc apsveikumiem un fotografēšanās nu jau kā vīrs un sieva dodamies savā pirmajā kopīgajā piedzīvojumā, ko sagādājuši mūsu fantastiskie vedēji un kāzu viesi.

Pirmais pārsteigums mums sagatavots Arkādijas parkā. Divi balti balodīši…

…sajūtas gluži kā filmā- lidojiet, lidojiet. Prom uz savām mājām!

Tad arī pirmais tilts. “Konkludento darbību tiltiņš”. Vīriņam paveicās, tāds pavisam īss gabaliņš nešanai…

Notiek fotografēšanās, bet kamēr neviens pie mums nenāk, izmantojam manu garo plīvuru, lai mazliet noslēptos no apkārtējiem :)

Tad kopīgi ar fotogrāfiem aizbēgam no viesiem nelielai fotosesijai, tādējādi mazliet patraucējot vedēju plāniem, jo līdz viesu namam vēl tāls ceļš mērojams, bet ir piektdienas pēcpusdiena un Rīgas sastrēgumi visiem labi zināmi.

Nākamais pārbaudījums mums sagatavots Līgo parkā Ulbrokā. Uz “Laimes līguma” tilta jāizmakšķerē groziņš ar trim jautājumiem. (vismaz šobrīd šķiet, ka tie bija jautājumi- būs jānoskatās kāzu filma, lai pārliecinātos :))

Atkal aizbēgam, lai taptu skaistas bildes! Šobrīd, tās skatoties, pašai smiekli nāk par sevi, ka kādā brīdī pirms kāzām aizdomājos, vai esmu nopirkusi īsto kleitu! Kā tādas muļķības var ienākt prātā, jo tagad nevienu citu kleitu es vispār nespēju sev mugurā iedomāties :)

Mūsu īpašie kausiņi, kas tagad mājās stāv uz plauktiņa un gaida nākamo piemēroto gadījumu, kad varēsim no tiem iedzert šampanieti.

Emocijas un sajūtas, ko vārdiem nav iespējams aprakstīt. Tāpēc paklusēšu.

Diemžēl iepriekšējās bildes stadijā nevar palikt bezgalīgi, tādēļ dodamies ceļā pretim nākamajam pārbaudījumam. Tiekam ievesti mežā, aprīkoti ar aizsargierīcēm un mums tiek ļauts vēl pēdējo (man gan tā bija arī pirmā) reizi sasist traukus, lai turpmāk pie tādām nodarbēm nekad nebūtu jāķeras.

“Labrīt, mīļum! Dod ēst!”. Iespēja kārtīgi izbļaustīties, lai turpmākajā dzīvē tas nebūtu jādara.

Pārliecināmies, vai ar kleitu viss kārtībā. Iespēja likt jauno vīriņu pie darba.

Bīriņu pils parkā mums paredzēts mazs pikniks. Ar šo punktu scenārijā vedēji, paši to nezinot, bija trāpījuši desmitniekā, jo mūsu attiecību sākumā šeit pavadījām romantisku nedēļas nogali. Un savā kāzu dienā mēs te atgriezāmies…

Tūlīt seko nākamais uzdevums, ar kuru gan galā netiekam. Mums jāsaslēdz kopā divas sirdis, bet caurumiņi ir pārāk mazi iedotajai atslēgai. Vai arī atslēga pārāk liela paredzētajiem caurumiem. Tā nu tas paliek uzdevums nākamajam gadiņam. Bet vēl šodien abi lauzām galvu, vai tā bija jābūt, jeb tas mazs “čē-pē”. Būs jāpajautā vedējiem. :)