Beidzot es arii pievienojos preceeto sievu pulkam.Mees jau dziivojam kopaa desmit gadus,ir berni,tagad dziive paversas taa ka varejam appreceties.Kazas bija vienkarsas,klusa lauku pagastmaaja,viesi tikai pasi tuvaakie,bet mums tapat buus daudz siltu atminju par so rudeniigi skaisto dienu,sajutas ir netveramas,un ,meitenes,visaam saku,precieties,arii piecus vai desmit gadus kopaa nodziivojusas,viss mainaas,kopiigs uzvards un gredzeni pirkstaa dod to ipaso sajuutu.Precieties,jo dziive ir parak strauja,lai palaistu mirklus garaam,taa pusstunda,ko pavadiijam liecinieku klatbutnee laulajoties,tik klusa un pilna emociju bija kaa varti uz jaunas dziives saakumu.Redzeju savu viiru raudam,arii vedejtevs nobirdinaaja asaru,tas man paliks atminjaa uz visu muuzu.Noveelu jums visaam tadus viirus,kadus esat pelnijusas,lai vini ir tik stipri,ka vedot jus pie altaara nekautrejas no asaraam!Un juus esat tik skaistas un gudras,cik jusu viiri ir pelnijusi!Laimi visaam!