Sveikas miļās "kolēģītes" :)) Pagaidām varu padalīties tikai ar skaisti stāstu par svaām, kāzām, kas notika 18.08.2007. Bildītes sekos vēlāk.
To nakti pavadijām kopā, miegs caurs...sirds sitās, bet turējām viens otra roku, kamēr aizmigām..Rīts, spīd saule..un istabla ielaidies raibs taurenis.Mans mīļais dramatiskā balsī saka - nu tā diena ir klāt un man iestājas stress :)))) Brokastis gandrīz neko nespēju ieiest, prom uz frizētavu! Nu sanāca ļoti skaitsa frizūra - vienkārši liela sloka sun diadēms mirdzoš..laikam tika tad apjautu, ka tas patiešām notiek. Tā emsu es - līgaviņa, kas pēc dažām stundam stāvēs pie altāra un teikt "jā" vārdu. sāka līt lietu :( , bet mans mīļais atbrauca man pakaļ. Mājās jhau atbreaukuši bija vīra vecāki un saka, lai nāku pasēdēt ar viņiem un iedzert kafiju. Nobļāvos un uzskrēju augšā taisīties!!! taču nav laika! :)) Māsa šņorēja man korseti, kārtoja apakšsvārkus,,,krāsojos..smaržojos..un tad jau plkst.14.00! Man mīļais ar vedējiem kavējās. Mamma zvana izrādās limuzīns kavējas. Visbeidzot viņi ir klāt.....Dzirdu, ka vedējmāte saka "Labdien labi ''laudis, vai gaidījāt preciniekus?""Un viis nāk istabā. Zemē tiek noklāts sirdsveida paklājiņš uh mēs uz tā uzkāpjam.Vedējmāte skaita skaistus vārdus, mans mīļais nometas uz ceļa un skūpsta man roku un sniedz manu līgava spušķīti un aicina sev līdzi "tautiņās" :)) Visi ir laime spārņemti..apmulsuši, skatās viens uz otru :))) Tad sāka līt lietus, bet mamma teica - ja k'qzu dienā līst lietus, tā ir Dieva svētība. Pēc tam sekoja varavīksne :) Nācām ārā no mana smājas un mūs apkaisīja ziediņiem, sēdāmies limuzīnā un - uz priekšu. Nekad neaizmirsīšu to sava vīra skatienu, kad viņš mani ieraudzīja līgfava stērpā...redzēju cik viņš bija saviļņots..un arī es. Baznīcā ceremonbija bija īsa, bet skaista - Āraišu baznīca bija izrotāta lillijām un rozēm..viss smaržoja..Tikai sanāca smiekli, kad mans vīrs pilnā balsī nobļāva - "Jā"!!, bet e snevarēju parunāt un tik nočuksteju - jaaaa.....:)))))
Kad nācām ārā no baznīcas, mans mīļais noprasīja - nu iebļaujamies?! un es nobļāvis - yes!!! abi sākām smieties :))) Tas nu bija izdsarīts. Tālāk sekoja Amatas tilts, kur viņš mani nesa pārti...rakstījām uzy muguras viens otram sliktās īpašības..bet tas bija grūti, nabadziņš vispār bija apstulbis un teica, ka man tādas neesot, pačukstēju lai raksta, ka emsu kašķīga:))) Visu ceļu aiz mūsu limuzīna brauca kāzu viesi, mēs metām ik pa laikam pa logu baloniņus sirdsveida. Tad Vecpiebalgas ūdensrozeds...mani nesa pār tiltu unh visi dziedāja Vecpiebalgas ūdensrozes un cienājām ar šampi. Tad mums tur lika barot zivtiņas mazās ar maizīti. Tad bija jāiet veikalā abiem un jāiepērka,s lai noskaidsrotu, kurš no mums ir ekonomiskāks. Tā biju es :))) Un tad metam šampanieša pudeli upē ar vēstījumu citiem, kas to atradīs..tad rakstījām viens otram vēstulīit, kuru varēsim atvērt nākamgad 18.08.2008!