Es ari savam uzvardam liksu klat virina uzvardu,man tas ta gribas lai mana dzimta neizustu jo mes tik meitas mammai vien esam....

Es gan ņemšu vīra uzvārdu :)

Es arī ņemšu vīra uzvārdu vai arī pievienošu to savam :D

man ar negribas lai mana dzimta izzūd, jo esam tikai meitas ;) tāpēc skaidri zināju, ka savu uzvārdu saglabāšu. Bet tagad prieks, ka arī bērniem būs mans uzvārds ;)

Es pieņēmu vīra uzvārdu, jo ja reiz esam ģimene, tad arī uzvārdam jābūt vienam. Un bērniem jau tāpat tiek dots tēva uzvārds, neatkarīgi no tā kāds ir mātei.

lara, tā nu gan nav par tiem uzvārdiem. Saskaņā ar Civillikuma 151. pantu bērna uzvārdu ieraksta atbilstoši vecāku uzvārdam. Ja vecākiem ir dažādi uzvārdi, bērnam saskaņā ar vecāku vienošanos vai bāriņtiesas lēmumu ieraksta tēva vai mātes uzvārdu.
Ja līdz dzimšanas fakta reģistrācijai bērna paternitāte nav atzīta, bērna uzvārdu ieraksta atbilstoši mātes uzvārdam.
Tā , ka nav pie mums Latvijā tik traki un bērniem var būt arī mātes uzvārds :)

Nu ja jūs ar vīru varat vienoties, ka bērnam būs tavs uzvārds, tad viss kārtībā. Bet zinot vīriešus, liela daļa no viņiem tam noteikti nepiekristu. Man personīgi gribas, lai visai ģimenei ir viens uzvārds, bet katrs jau dara kā grib. :)

mums pat nevajadzēja vienoties - viņš pats piedāvāja ;) gribēja, ka ģimenei viens uzvārds un vinjam mans uzvārds patīk daudz labāk par savējo ;)
Jā, bet traki mums ar tiem vīriešiem un ar to patriarhālo sabiedrību Latvjā...

nevaru iedomaaties ja mans viirinjsh pienjemtu manu uzvaardu, viirietis tachu ir dzimtas turpinaataajs, un viirietim ir svariigi, lai arii beerniem buutu vinja uzvaards!!!kaa var runaat par to vai patiik uzvaards vai nee, taa tachu ir dala no tavas personiibas un tu to nodod taalaak saviem beerniem!!! man personiigi ir loti rets uzvaards, tapeec apsveru savam uzvardam pievienot viira uzvaardu, bet lai kaa arii izlemshu viira uzvaards man noteikti buus!!!

Man liekas, ka uzvārds ir pārāk privāta lieta, lai tā vienk. to atmestu un pieņemtu citu :roll: es noteikti ņemšu klāt vīra uzvārdu, bet no sava neatteikšos :)

Es arī ņemšu klāt vīra uzvārdu - caur svītriņu. Un to darīšu tikai tādēļ, ka man ir ļoti populārs uzvārds, un gribas padarīt to garāku un sarežģītāku ;) Citādi, ja man pašai būtu oriģināls un neparasts uzvārds, es nemainītu vispār. Piekrītu Bites argumentiem - ka uzvārdu var mainīt, kā vien ienāk prātā, ņemt gan sievas, gan vīra, vai neņemt nevienu, kā arī komentārs par Civillikumu attiecībā uz bērnam dodamo uzvārdu bija precīzs :) Domāju, tā ir individuāla izšķiršanās, kur nozīmīga loma vajadzētu būt viena vai otra uzvārda skaistumam un oriģinalitātei.

Ne mirkli nešauboties izlēmu pāriet topošā vīra uzvārdā. Manuprāt, tas norāda manu piederību vēl vienai ģimenei. Savai ģimenei es piederēšu, lai kāds uzvārds man būtu, bet piederībai vīra ģimenei tomēr šī uzvārda maiņa dod kaut kādu psiholoģisko pastiprinājumu...

Mans lgavainis jau kopš iepazšanās brža paziņoja, ka, ja laulāsimies tad viņš ņems manu uzvārdu, par ko esmu laimga. Jo esmu vieniigāa uzvarda un dzimtas turpinātāja visā valstii un pasaulē!!

Pāriešu vīra uzvārdā:)) Kādreiz gribēju paturēt abus uzvārdus, bet tad sanāk baigi gari (abi uzvārdi diezgan pagari).

Ekk, meitenes, kā es gribētu sev šādas pārdomas, ko ar uzvārdu darīt - vienmēr esmu gribējusi no sava tikt vaļā. Laikam pārāk esmu gribējusi - dzīve piespēlējusi mīlamu un precamu vīrieti ar tādu pat uzvārdu... Tiesa gan - ekonomikais variants, nav ar dokumentu maiņu jāķēpājas :))

Es visu mūžu esmu gribējusi tikt vaļā no sava uzvārda, jo man gan vārds, gan uzvārds ir diezgan populāri un dzīvē tāpēc ir gadījušies visādi sarežģījumi (unversitātē izsniedza nepareizu studentu apliecību, pasniedzēji regulāri jauca manas atzīmes ar manas vārda un uzvārda māsas atzīmēm).
Bet tagad, kad ir pienācis laiks mainīt uzvārdu žēl no tā šķirties. Vēl neesmu līdz galam izlēmusi vai pāriešu vīra uzvārdā vai atstāšu savu un vīra ņemšu caur svītriņu.

Pēc kāzām viņš ņems manu uzvārdu. Pats piedāvāja, jo viņam negribas saglabāt sava tēva uzvārdu- bērnības trauma. Viņa uzvārds ir latvisks, man patiktu... bet negribu viņu pierunāt... un nemaz ar nevajag, jo man savs uzvārds ir ļoti pierasts, būtu pat dīvaini pēkšņi būt ar citu.

Man arī savs uzvārds ir ļoti pierasts, ļoti daudzi mani sauc uzvārdā, nevis vārdā, bet topošais vīrs izteica kategorisku nē sava uzvārda pievienošainai mana uzvārdam, kā arī, ka es palieku savā uzvārdā. Tā, ka man šoreiz jāpiekāpjas, cerams, ka novērtēs :)) It kā jau slikti neskan tas mans nākošais uzvārds, latvisks

Es pāriešu vīra uzvārdā! Mans tagadējais uzvārds ir ļoti garš un grūti izrunājams! Vīra uzvārdā tik daži burti - tas būs tāds atvieglojums! :)

Es arī pāriešu topošā vīriņa uzvārdā, latviskā. Mans līdzšinējais uzvārds ir īss, bet gana grūts, kas vienmēr jānodiktē pa burtiem.:))