FB Pixel

Prieks, ka vēlies ar mums sazināties! Stāsti, kas uz sirds, mēs vienmēr esam Tev gatavi palīdzēt!

Tēma*
Ziņojums*
Vārds*
E-pasts*
Tālrunis
captcha
  • PIEZĪMES
  • VĒSTULES

Jaunākais forumā

Jūlijs, 2018

Jūlija līgavas 2018

kRista
09.08.17. 11:48
Kāzu datums: 07.07.2018

Sveikas,

Varbūt šeit ir vēl 2018.gada jūlija līgaviņas? Būtu jauki padalīties pieredzē, ieteikumos, padomos :)

Līgaviņa wuuup
05.08.18. 23:36
Kāzu datums: 21.07.2018
Sveiciens visām!
Forumā gan nerakstīju, bet visu gatavošanās periodu (jau kopš 2017.gada septembra) aktīvi sekoju līdzi diskusijām un iedvesmojos.
Mūsu kāzu diena arī ir jau pagājusi un tagad es tiešām saprotu, kāpēc saka, ka kāzu diena ir viskaistākā diena dzīvē. Tā sajūta, kas ir kāzu dienā, tāda nav nevienā citā un ir tiešām īpaša.

Pēdējā nedēļa pirms kāzām bija pilna ar maziem darbiem un maz gulētām naktīm. Sākām gatavoties jau ļoti laicīgi, visu rezervējām... un atlikām dažus nelielus mazos darbiņus uz pēdējām nedēļām. Un tie aizņem trakoti daudz laika. Bet viss tika izdarīts un bija kārtībā. :D
Ejot gulēt naktī pirms kāzām neticējās, ka tā diena jau ir pienākusi. Tomēr no rīta pamodusies, saprotu - jā, ir, šodien.
No rīta ar līgavaini gatavojāmies katrs savā vietā. Neiztikām bez jautrības no rīta. Rīts sākās ar pakaramā ar uzrakstu "Līgava" meklēšana. Jo tas jau pirms krietna laika bija aizvests uz vecāku mājām, kur notika gatavošanās. Tomēr mamma nebija ievērojusi šādu uzrakstu, uzkarinājusi savu blūzi un nolikusi pavisam citā vietā. Tomēr veiksmīgi tika atrasts.
Make-up un frizūra vēl labāka nekā izmēģinājumā. Pēc tam nekādi nevarējām atrast āķīti, uz kura jākarina šlepe. Zvanījām pat uz kāzu kleitu salonu un bijām gatavas tur braukt, lai viņi atrod. Tomēr arī tas pēc telefonsarunas veiksmīgi atradās.
Pa vidam arī foto, video un viss forši.
Tālāk jau došanās uz ceremoniju un jā, visu ceļu, tā sajūta patiešām īpaša. Jo šodien taču precos. :)

Mans dienas lielākais satraukums laikam bija par to, vai visi pakalpojumu sniedzēji visu izdarīs kā cerēts. Kad ieradās make-up speciāliste, foto un video, jau bija mierīgāka sajūta. Pa ceļam uz ceremonijas vietu, uzlika arī auto dekorus. Tos ieraugot, biju sajūsmā, un bija skaidrs, ka arī dekorācijām tad jābūt lieliskām.

Iebraucot ceremonijas vietā un pa gabalu ieraugot arku tāds " huuh"  - jā, viss ir. Arī soli bija tur - speciāli pasūtījām koka solus no cita pakalpojumu sniedzēja. Viss ir, ceremonija var sākties... gandrīz.
Zvana mamma un esot iebraukuši nelielā grāvī (nekas traks) tieši pie ceremonijas vietas. Ar kāzu auto braucam skatīties, vai viss kārtībā, bet kad esam tur aizbraukuši, manas ģimenes tur vairs nav. Pa kaut kādu īso ceļu esot tikuši līdz ceremonijas vietai. Nu neko, braucām atpakaļ, kāpju ārā un sākam. Līgavaiņa mazais brālis pa priekšu nes gredzenu spilventiņu, tad ejam mēs ar tēti.

Ceremonija bija relatīvi īsa, tomēr ļoti jauka. Trīcošām rokām turēju pušķi un to laikam varēja arī redzēt. :D

Tālāk šampanietis, uzkodas, fotogrāfēšanās un filmēšanās.

Pēc tam devāmies uz pirmo tiltu, kas bija Turaidas tilts. Saulīte sildīja un līgavainis nesa mani tam pāri (par laimi tikai pus tiltam, jo pusē pieslēdzām atslēdziņu un no turienes bija jānes). Visi viesi arī tur, atkal šampanietis un uzkodas.

Pēc tam vedēji bija mums sarūpējuši vēl 6 tiltus. Katrs bija ar nozīmi un uzdevumu un visi bija patiešām forši. Palaidām arī balonu pie mūsu iepazīšanās vietas (studentu kopmītēm).

Pa vidu arī neliela fotosesija pļavā. Fotosesijai bija paredzētas dūmu sveces (tās izmantojām) un mežģīnu lietussargs (pilnīgi aizmirsām un kāda tam nozīme - sīkums). :)

Viesiem tikmēr bijām sarūpējuši aktivitāti - lielie burbuļi. Kad ieradāmies (ar stundas nokavēšanos) mūs sagaidīja ar lielo burbuļu pūšanu un lika no tiem pašiem izveidot sirsiņu. Tā nu mēs tur tizlojāmies un tad vēl pāris uzdevumi, tai skaitā arī šķīva plēšana.

Sēdāmies pie galda un tur jau arī viss standarts - sveču degšana, tosti, vecāku runa, iepazīšanās spēles rezultāti (kuru viesi bija pildījuši, kamēr mēs devāmies pa tiltiem). Drīz vien pēc tam arī mūsu pirmā deja, kuru vairākus mēnešus iepriekš sākām mācīties deju kursos. Deja tika veidota tā, lai ir dabiski un galvenais bija vienkārši ļauties. Deju nodarbībās par visu pārāk piedomājām, tomēr šķita, ka kāzās ar visām tām emocijām nebija nekāds uztraukums un viss vienkārši notika. Šķita gan, ka sapīsimies kleitā (pa ceļam uz tiltiem mēģinot - pilnīgi visas reizes tā arī bija), tomēr kaut kādā maģiskā veidā pirmās dejas laikā bez tā veiksmīgi iztikām. :D

Amatu dalīšana, vēl kaut kas, vēl kaut kas... un tad vienā brīdī mani nozaga. Tas notika neilgi pirms mičošanas. Pa to laiku atbrauca arī folkloras kopa. Mičošana bija tradicionāla ar visām tradīcijām un bija patiešām lieliski. Viss šis pasākums gan bija garāks nekā iepriekš plānots. bet laiks paskrēja nemanot.
Mičošanā bija plānotas arī lāpas (apkārt) un svečturi ar svecēm viesiem. Tomēr tikai kāzu dienā uzzinājām, ka lāpās ir jāpilda šķidrums (precīzāk - uzzinājām, kad viņas mēģināja iededzināt un nedega, jo nebija šķidruma). Un tā kā mani nozaga, tad par svečturiem arī bija piemirsts un pēdējā brīdī tos vairs nevarēja atrast. Tomēr arī tas ir sīkums, jo vedējmāte ātri izdalīja viesiem burciņas, kurās bija sveces un viss tāpat bija izgaismots (turklāt arī pa visu ceļu apkārt viesu namā bija āra apgaismojums.

Pēc tam līgavas pušķa mešana, kūkas griešana un ballīte. Aizgājām gulēt pirms sešiem no rīta. Brokastis desmitos un tad līdz gandrīz trijiem vēl bijām viesu namā un pirtiņā. Arī no rīta vedēji bija sarūpējuši aktivitātes.

Kopumā: tā ir patiešām lieliska sajūta izdzīvot to dienu, kas tika tik ilgi plānota un izsapņota. Tā bija lieliska ar visām norisēm un tajā es noteikti neko nemainītu. :) Bija viss ko mēs vēlējāmies - svinējām ar ģimeni, radiem un draugiem (kopā 60 viesu un lielākais prieks par to, ka visi, kuri teica, ka būs, arī ieradās.), skaistās vietās (ceremonija Igates pilī un viesu nams "Jaundzērvītes"  pie Brenguļiem), par dekorācijām bijām sajūsmā, bija foto, video, mūziķi, folkloras kopa, lielie burbuļi. Vedēji visu izdarīji izcili un pat vēl vairāk. Kleita bija tieši tāda, kādu es to vēlējos un kā vēlāk noskaidrojās - tieši kāda, kādu gribēja līgavainis (ar to gan arī gāja jautri, jo saīsinot garumu, šuvēja atšuva tā, ka viena puse bija ievērojami garāka par otru. Bet to ļoti ātri novērsa un viss bija lieliski).
Un pats svarīgākais - es apprecēju labāko vīrieti pasaulē. :)

Citām līgavām es iesaku savas kāzas veidot tā, kā tās vēlaties jūs. Katram savas prioritātes (vienam tā ir kopābūšana un ballīte ar visiem mīļajiem, citiem skaisti pavadīts laiks divatā, citam eksotiskas kāzas ārzemēs un vēl miljons variācijas). Lai kā arī būtu - dariet to, ko vēlaties. Iesaku netaupīt naudu uz to, kas ir svarīgi, jo kad tad vēl, ja ne šajā dienā? Nenožēloju ne vienu iztērēto eiro un ja viss būtu jādara vēlreiz, darītu tieši tāpat.

Neilgi pirms kāzām likās, ka tik daudz jādara un gribēju, lai tās kāzas ātrāk pienāk. Tagad šķiet, ka diena paskrēja pārāk ātri. Tiešām - izbaudiet katru mirkli. Jo tā tiešām ir viena no skaistākajām dienām dzīvē. :)

Lai skaisti!