Tu tak dabūsi pēc tam dzirdēt "jaukus vārdus" par to :D Man bija divu veidu ielūgumi: viens veids tikai uz baznīcas ceremoniju, ar cienastu turpat pie baznīcas, un otrs veids bija ielūgums uz ceremoniju un uz svinībām. Visi bija apmierināti :D

Mums arī līdzīga situācija. Bet ņemot vērā, ka mums sanāk ļoti kupla ģiemene- ap 80 cilvēkiem, esam izlēmuši svinības organizēt tikai pašiem tuvākajiem, kas ir vecāki, vecvecāki un mūsu pāris draugi ar kuriem kopš bērnu kājas esam kopā gan priekos, gan bēdās. Kopā viesu namā būs 25 cilvēki. 

Bija ideja veidot divu veidu ielūgumus, līdzīgi kā Olīvija minēja. Taču atmetām to domu, jo aicinot visus uz baznīcu un neaizcinot tālāk uz viesu namu, manuprāt ir nesmuki. Viesi tomēr taisās, tērē savu laiku, naudu lai ierastos. Principā tad sanāk, ka viņi ierodas uz 1h un brauc mājās. Neesmu drošai vai es pati vēlētos, lai mani uzaicinātu tikai uz baznīcu. Ja neaicini tālāk, tad neaizcini vispār.  
Kā arī aicinot viesus uz baznīcu ar ielūgumu ir jādomā par uzkodu galdu, par šampanieti, par firmu vai personu, kas uzņemsies to visu darīt- uzlikt, atvest, aizvest. 

Man pašai kāzas 25. maijā, sazinājos ar dažiem banketu servisiem un tā cena, kas sanāk uz kādiem 60 personām ir nereāli liela. Sākot ar 300-500 eur, kur ietilpst šampanietis, uzkodas, oficiants, transports, galds ar galdautiem, trauku īre (šampaniešu glāzes).... 
Tādu summu nevēlos tērēt, lai visi varētu pie baznīcas pastāvēt un ieēst pīragus.

Tāpēc mums ir plāns- gan paši mēs, gan mūsu vecāki komunicējor ar radiem (jo nav jau noslēpums, ka būs kāzas) painformē par ceremonijas laiku un vietu. Arī pasaka, ka kāzas tikai ļoti šaurā ģimens lokā. Tie kas vēlēsies un cienīs Tevi, ieradīsies uz baznīcu arī bez uzaicinājumi, tādejādi izrādot cieņu. 

Es aizcināšu viesus, kurus es gribu redzēt visa sava vakara gaitā, tā ir mana diena, kuru es gribu pavadīt konfortā un mierā. 

Nu mums bija lielas kāzas, būtu bijušas 2,5x lielākas, ja aicinātu visus radus un draugus :D
Mēs vnk neaicinājām tos, ar ko ikdienā tik bieži nesatiekamies vai kurus negribam redzēt mūsu kāzās. Tā netika uzaicināta neviena mana tante vai onkulis, arī liela daļa brālēnu un māsīcu...jo vnk pēdējo reizi tikos es ar viņiem pirms pāris gadiem, mans vīrs viņus vispār nebija redzējis. Cik zinu, neviens neapvainojās, gluži pretēji, atsūtīja mums dāvanu.