FB Pixel
Ienākt / Reģistrēties
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai. Lasīt vairāk

Attiecības

Jautā citiem un dalies savā pieredzē

Dažādas tēmas

Vīramāte ... :(

P
Pārsliņa 19.10.09. 13:17

Sveikas!!! Esmu kopā ar savu vīru jau gandrīz astoņus gadus (mūsu ģimnē viss ok, esam laimīgi), bet nesen pamanīju savādu attieksmi no vīramātes puses :(. Esam divas vedeklas, pašiem gadiem vīra brāļa sievu esmu redzējusi kādas divas reizes (kaut arī dzīvojam vienā pilsētā). Pamazām jau sāku pierast pie šīs dīvainības, ka paši tuvākie radi nekontaktējas. Mēs ar vīru braucam pie viņa vecākiem katras brīdienas un palīdzam kā varam, bet otra vedekla brauc gadā kādas tris reizes ar DĀVANĀM un pudeli. Šajā mēnesī sanāca satikties (nelielā notikumā) pie vīramātes mājā, vīra brāļa sieva atbrauca kā ciemiņš uz visu gatavu. (Es ar mammu iepriekšējā dienā visu kārtojām un gatavojām galdam.) Tāda sajūta, ka man jādara visi darbi, bet viņas tikai sēž pie galda un jauki runā. Man ļoti kauns palika no maniem radiem, sēžot pie galda visiem dzirdot vīramāte pavēlošā formā pateica novākt šķīvjus un viņas ar (X) vedeklu parunāsies un iedzers. Cilvēku priekšā liela (X) vedeklu par saklāto galdu, kaut ši pirkstu nepielika tā tapšanā. Tad nākamajā dienā vīramāte man atnesa netīrus un saplēstu cimdus, lai es ietu ravēt, bet viņas tikai pastāvēs un parunāsies. Un tādu attieksmi pamanīju, kad ir atbaukusi vīra brāļa sieva. Nu lūk, tie ir tikai nelieli piemēri. vīrs man arī redz, ka es cenšos tikt ātrak ātrā no vīramātes mājas un garīgais sabojāts. Nezinu ko man darīt, negribās vīram to visu stāstīt, kāda dalīšana notiek un negribās lai ar māti attiecības bojātu. ļoti sāp sirds raudāt gribas. Gaidīšu jūsu domas un ieteikumus. Paldies, ka uzkalusījāt.

11 komentāri
Skatīt ziņojumus: Augoši Dilstoši
Knope 19.10.09. 13:42 | Kāzu datums: 26.07.2008

Klasiski - tos, kas tuvumā nenovērtē, mīļāki ir tie bērni ar kuriem nav kopēja sadzīves rutīna.

t
trusha 19.10.09. 15:04

man bija lidziga situacija.virs to visu redzeja un pats juta-ta ka man nekas vinam pat nebija jastasta,lai gan sirdi izkratiju.
virs mani atbalstija un atbalsta,es izdariju ta,ka uzskatiju par pareizu (ko izdariju,tiesi neteiksu).kops ta laika man sadas problemas vairs nav.galu gala-jaciena ari pasai sevi.

P
Pārsliņa 19.10.09. 16:22

Man pat murgos nerādījās, tāda attieksne no viņas. Vienmēr esmu visiem lielījusies, cik laba vīramāte, nu man ir paveicies. Ar pēdējiem notikumiem sāk pamazām pazust vēlēšanās braukt, zvanīties, jautāt pat viņu.
Es jau pirmajam laikam izdomāju, ka jāsāk mazāt braukt pie viņas, varbūt ilgāka neredzēšanās ko mainīs....

Knope 19.10.09. 16:34 | Kāzu datums: 26.07.2008

Pārsliņa - prātīga doma. Savādāk izlutinam ar savu klātbūtni kā ar pašsaprotamu parādību.

r
rutuxs 19.10.09. 20:34 | Kāzu datums: 20.02.1993

Tas man atgādina mazu bērnu, kas ik pa laikam pārbauda vecāku robežas cik tālu drīkst. Tu šīs robežas esi paplašinājusi plaši un vīrene to izmanto. Tātad, ir aitiņas, būs cirpēji.

šokolāde 22.10.09. 14:15

Mācies pateikt nē. Man ir līdzīga problēma- mana vīramāte pēdējā laikā iedomājusies, ka risināšu visas viņas problēmas tikai tāpēc, ka man vienmēr bijusi nostāja-ja varu palīdzēt, tad to arī jādara. Tomēr ilgtermiņā ievēroju, ka viņai jau izstrādājies nosacījuma reflekss-kā kāda problēma, jāzvana vedeklai, arī tad, kad principā pati var tikt galā. Tagad katru dienu sev atgādinu, ka man nav jādara citu cilvēku darbi un nav jārisina citu cilvēku problēmas, ja viņi paši var ar to tikt galā. Ne jau tieši acīs saku, ka nedarīšu un viss-izdomāju kādu ticamu attaisnojumu, kāpēc nevaru. Tici man, attiecības ir pat uzlabojušās-tagad braucu pie viņas ciemos un pļāpāju, nevis uzraugu remontmeistarus, skrienu pēc dokumentiem uz arhīvu un miljons citas lietas daru viņas vietā.

S
Sintra 22.10.09. 22:10 | Kāzu datums: 22.08.2009

Es tevi patiešām ļoti labi saprotu, bet man situācija vēl sāpīgāka un traģiskāka. Manam vīram ir māsa ar kuru stāsts līdzīgs tavējam. Bet man tik sāpīgi par to runāt, jo vienmēr un visur būšu sliktā es. Un vīra māsa pat nekautrējas mani apmeltot visu priekšā :( Tiešām saprotu tavas izjūtas.

p
pomerancu 23.10.09. 22:36 | Kāzu datums: 19.07.2008

baigi traki jums iet, no vienas puses var saprast - tuvi radi utml, no otras - vai katram nav jādzīvo sava dzīve?
Es arī piederu pie sliktajām vedeklām-nekontaktēju ar vīra ģimeni, viņam pašam attiecības ar vecākiem tādas - nekādas.. un man nešķiet, ka es nu būšu tas burvju mājiens, kas tagad nāks un visu sakārtos.
Baidos vienīgi, kas notiks, kad mums būs mazais. tas jau visu baigi izmaina.

E
Eņģelīts 27.10.09. 10:07 | Kāzu datums: 14.02.2010

Hm....es gan domāju,ka pret vīru ir jābūt atklātam un visu jāizrunā.Ja nespēji pati vīrenei neko pateikt,tad vismaz varbūt vīrs varētu ko teikt savai mātei,un sevi vaig cienīt,nevis ļaut,lai tevi tur kā tādu pelnrušķiti...Man topošais vīrs nekad nav normāli kontaktējies ar saviem vecākiem,par to viņi paši ir parūpējušies,un arī sapratu,ka manos spēkos nekas nebūs izmainīt.Sākumā braucu,visu ko darījām,līdz beidzot neizturēju tādu attieksmi un aizbraucu un tieši pajautāju,kāpēc tāda attieksme,viņas atbilde ir skaidra un gaiša,viņa mani nepieņems un viss...
Nu par cik viņam pašam nekas ģimenisks nav bijis,tad nu mēs dzīvojam laimīgi paši savā ģimenē,bez vīra vecākiem.Dodam savu mīlestību viens otram,un vīrs it sevišķi ir pats mīļākais,labākais tētis un vīrs uz pasaules par spīti tam,kādi ir vīra vecāki...

kerija_ip 30.10.09. 08:38 | Kāzu datums: 28.08.2008

nu sava zina jau pati esi vainiga - sis robezas mes veidojam kopigi - viena puse kapj soliti uz prieku - otra vai nu laiz vai nu nelaiz - nu un Jums tas robezas ir tur kur tas ir... tagad tev japadzen vina atpakal vinas teritorija... ir aitas, ir cirpeji...

lapsiiteee 09.11.09. 16:34 | Kāzu datums: 11.07.2009

jā, traki stāsti! :( Mana vīra māte nemazākajā mērā nelien mūsu dzīvē...mums ir labas attiecības, kad aizbraucam ciemos, tad palīdzu ko man palūdz izdarīt, bet ja man to visu teiktu pavelošā tonī, tad laikam izliktos, ka neko nedzirdu un izietu ārā no istabas!
Uzskatu, ka tev obligāti ir jāpastāsta savam vīram par šīm izdarībām!!!! Vīram ir jānoliek māte pie vietas un tev nevajag pakļauties visām viņas iegribām!