Negācijas

Kāzas jau tepat aiz stūra, gredzeni jau sen iegādāti, kleita, uzvalks arī, vien vārd sakot daži sīkumi palikuši, ja neskaita medusmēneša ceļojumu.
Bet vairs nespēju izturēt, šobrīd liekas varētu mēnesi sēdēt stūrī raudam. Ik dienu nākas saskarties ar to ka līgavaiņa ģimene aktīvi iesaistas, izdomājot visvisādas aktivitātes, kā panākt to ka kāzas tomēr nenotiks. Pēdejais piliens bij vakar, kad līgavaiņā tēvs paziņoja, ka līgavainis esot ar mani nelaimīgs un, ka viņam jābraucot ar tēvu kopā komandējumā, uz mēnesi. Vienvārd sakot jābēg no kāzām. Pret līgavaini ģimene izturas arvien kā pret mazu bērnu, lai gan viņš jau vairākus gadus dzīvo no ģimenes atsevišķi. Par laimi līgavainis ir gana pieaudzis, un i nedomā ģimeni uzklausīt, tačū sāpīgi ir noskatīties, ka tuvākie cilvēki viņam tik ļoti dara pāri. Visi kā viens stāsta, ka precēties varot tikai pēc 30 , ka viņš vēl neko nesaprot un izdara muļķību. Laikam vissāpīgāk ir redzēt, kā līgavainim dara pāri viņa paša dvīņubrālis ar šīem pašiem stāstiņiem par to, ka viņš visu nepareizi dara, ka ir muļķis un vispar neko nesasniegs.
Laikam viena no galvenajām problēmām ir tas, ka visi no viņa puses ir vai nu šķīrušies vai arī nelaimīgi precējušies, pārsvarā visi precējušies tikai naudas dēļ. Protams tiek jautāts 1001 iemesls kādēļ precamies, un neviens pats no tiem nav mīlestība. Līgavainim stāsta to ka es precoties tikai dēļ naudas, to pat stāsta mātes mīļākie, ar visādām pamācībām informējot draugiem.lv. Nespēju noticēt, ka viņi visi domā, ka es tiešām precētos pāris tūkstošu dēļ, vēl pietam ņemot vērā to, ka mans finansiālais stāvoklis ir labāks par viņa ģīmenes finansiālo stāvokli.
Es ceru, ka vismaz pēc pāris gadiem topošā vīramāte pārtrauks visiem stastīt pasakas par to cik slikta esmu, un nemēģinas mūsu ar līgavaini regulāri sanaidot.
Smieklīgi, viņai ir vēl divi dēli, ko viņa iesāks kad viņi plānos precēties.
Es esmu nogurusi no visa šī, un ir grūti domāt, ka kkad būs labi, viss šīs sākās aptuveni kādu pusgadu pēc manis iepazīstināšanas ar līgavaiņa ģīmeni, laikam brīdī, kad māte saprata, ka tas dēlam ir nopietni, ka jaizjauc attiecības kamēr vēl nav par vēlu. Tiklīdz kā topošajai vīramātei ir problēma ar kādu no dēliem viņā skrien pie saviem vecākiem sūdzēties. Tā arī notika šoreiz, viņa aizskrēja pasūdzeties, ka es viņu necienot un liekot viņai justies, kā kalponei. Lai gan patiesībā kad braucām ciemos es biju tā, kas iztīrija viņiem visu māju, jo vienkārši nespeju tur uztureties, ja tur tada miskaste. Jums drošvien liekas, ka es pārspīlēju, tačū drīz vien sākās tā, ka pa nedēļu sakrātā trauku kaudze gaidija mani izlietnē, kad braukšu ciemos tos nomazgāt. Līgavaiņa brālis dusmojās uz māti, ka viņa pati aiz sevis nespēj savākt.
Iemesli, kapēc māte ir tik ļoti aizvainota katram tika nosaukti savādaki. Tad sākās paziņojumi, ka dēlam oblgati jābūt uz vecvecāku kāzu jubileju, taču mani nekādā gadījumā līdzi nedrīkstot ņemt, protams tādā gadijumā arī pats līgavainis nebrauca. Ģimenes rīcība paliek aizvien absurdāka, šobrīd ceru, ka māte nepaziņos saviem dēliem, ka viņi nedrīkst ierasties kāzās, vai vismaz ceru ka dēli nebūs tik neaptesti, ka piekāpsies savai mātei.